10 lietas, kas mainās pēc kāda vecāka nāves.

Advertisement
Advertisement

Es nedomāju, ka kaut kas vai kāds varētu mūs sagatavot vecāku nāvei. Jebkurā vecumā tas ir trieciens, kura spēku jūs nevarēsiet apzināties iepriekš.


Taču tā vai citādi jūs kaut kad zaudēsiet saikni ar viņu gudrību. Jums nāksies pierast pie domas, ka no šodienas visas problēmas nākas risināt patstāvīgi. Es zaudēju abus vecākus pēdējo divu gadu laikā. Mana māte no dzīves aizgāja ļoti negaidīti. Šķiet, ārsti tā arī nesaprata, kā un kāpēc tā notika. Tēvu arī samērā ātri nobeidza vēzis. Mana māte bija vienīgais cilvēks, kuram es varēju zvanīt jebkurā diennakts laikā un žēloties par visu ko. Tikai viņai es varēju atklāties par visiem 100%. Ne tāpēc, ka es būtu noslēgts cilvēks un man nav draugu. Bet tāpēc, ka tikai mamma man pārdzīvoja līdzi uz visiem 100% un tikai viņas gudrība palīdzēja man izkļūt no nepatikšanām.


Draugu padomi nedarbojas. Bet vecāku padomi – vienmēr.


Mana māte man iemācīja to, ka līdzcietība un devība vienmēr atmaksājas ilgtermiņa perspektīvā. Bet mans sarkastiskais tēvs reālists bija viens no mīkstākiem cilvēkiem, kādus vien biju redzējusi dzīvē. Viņš vienmēr zināja, ka visas cilvēku problēmas – pilnīgs sviests. Un, ja man bija nepieciešams šīs tēzes apstiprinājums vēlreiz, es vienmēr zvanīju viņam.

 

Sāpes par vecāku zaudējumu iziet caur vairākiem posmiem. Taču tās neaiziet nekad.


Lūk, 10 lietas, kuras man iemācīja šķiršanās pieredze no vecākiem. Ceru, ka tas jums palīdzēs kaut nenozīmīgā pakāpē pārdomāt savu uzvedību.

Raksta turpinājums
1. Mans telefons nekad vairs neatrodas no manis tālāk par 1 metru. Pēdējā reizē, kad tas atradās tālāk, es palaidu garām savas mirstošās mātes zvanu. Tā bija mana pēdējā iespēja ar viņu parunāt.

2. Pati doma par manas mammas nāvi laiku pa laikam mani fiziski ietekmēja slikti. Tas turpinājās apmēram pirmos 6 mēnešus pēc viņas aiziešanas. Mani burtiski plēsa pušu aiz sāpēm.

3. Abu vecāku nāve pārrāva attiecību paliekas starp mani un maniem tālajiem radiniekiem. Kad vecāku nav, uzturēt saikni ar māsīcām un brālēniem, arī trešās pakāpes, kļūst gandrīz neiespējami.

4. Es ļoti dusmojos uz sevi par to, ka mans dēls ļoti maz sazinājās ar savu vecmāmiņu un vectēvu. Pēc savas piedzimšanas viņš, laikam, viņus redzēja ne vairāk par piecām reizēm. Un tagad es jūtu, ka es viņu esmu burtiski aplaupījusi. Viņi viens otru dievināja, tā ka tajā, ka viņi reti satikās, vainīgs mans darbs. Precīzāk, es pati.
5. Тagad es saprotu, cik tas ir muļķīgi: mainīt laiku, ko varētu pavadīt kopā ar tuvajiem, uz laiku, kas pavadīts kopā ar draugiem un kolēģiem. Tagad es mainītu šo laiku uz laiku ar mammu un tēti ar jebkuru koeficientu: kaut vai 1 pret 1000.
6. Nekad nenosodiet savus vecākus. Un biežāk izrādiet pateicību un atzinību. Kad jūs kļūsiet par `Bērnu kluba, kuri zaudējuši vecākus` locekli, jūs ātri sapratīsiet, cik svarīgi turēt savu muti aiz atslēgas lamāšanās brīdī. Dzīve – tā ir garāmslīdoša. Nav vērts to tērēt negatīvismam ap saviem tuvajiem.

7. Neviens nekad nedomā par to, ka viņa vecāki reiz var nomirt, tāpēc tieši tāpēc tieši šodien vajag ar viņiem pavadīt vairāk laika. Un tomēr: pazvaniet mammai. Tieši šodien.

8. Neviens nevar saprast, ko jūs izjūtat. Tikai citi `Kluba` locekļi. Nespēsiet savas sāpes izskaidrot arī jūs. Tāpēc nemēģiniet velti.
Foto: twimg.com
9. Saka, ka laiks visu dziedē. Taču tas tā īsti nav. Pat pēc daudziem gadiem reizēm jūs jutīsieties tā, it kā tas ar jums noticis vakar.

10. Sagatavojieties tam, ka katru reizi, kad jūs uz ielas redzēsiet draugus vai nepazīstamus blakus savām mammām un tētiem, jūs viņus nedaudz apskaudīsiet. Un būsiet greizsirdīgi. Viņiem ir ģimenes svētki. Viņi iet uz `nogurdinošiem ģimenes pasākumiem`. Viņiem nākas palīdzēt `šiem velna radiem`. Un tas ir lieliski!

Kopš tā laika, kad mana mamma aizgāja no mums, pagājuši jau 10 gadi. Bet viņas numurs vēl aizvien glabājas manā telefonā. Un es vēl arvien ceru, ka viņa man kādreiz piezvanīs. Kaut tikai sapņos. Manu vecāku nāve uz visiem laikiem izmainīja mani un manus uzskatus par pasauli. Dīvainā veidā viņi padarīja mani labāku nekā bija paši. Un viņi man parādīja, kādai mātei man jābūt saviem dēliem. Šis mantojums vienmēr paliks ar mani kopā.
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Vakar 09:45laura
Ticu kad tādi cilveki pastav
1 0 Vakar 00:02Deizi
Viņa nebija ne naiva ne muļķe bet gan blonda visticamāk.
0 0 19:25 18.02galas edajs
vai tad mums pasiem nau briva izvele est to ko pasi velamies?

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017