10 neprātīgi eksperimenti ar sevi, zinātnes vārdā

Advertisement
Advertisement

Zinātnes pasaulē cilvēki un dzīvnieki bieži vien kļūst pat „izmēģinājuma trusīšiem“.

Dažreiz, kad nevar atrast brīvprātīgos, vai arī, eksperiments nav ētisks, zinātnieki ir spiesti darīt visu paši.
Lūk, daži piemēri, kad pētnieki zinātnes vārdā veica eksperimentus ar sevi. Daži no tiem bija par pamatu jauniem atklājumiem, daži – beidzās diezgan bēdīgi.

 

 

Avots: infoniac.ru

Raksta turpinājums - lapa #1
1.Crush – tests ar cilvēku

Džons Pols Stepps (John Paul Stapp) bija pieredzējis Amerikas gaisa spēku virsnieks un aviācijas ārsts, kas pētīja strauja paātrinājuma un bremzēšanas iespaidu uz cilvēku. Lai uzlabotu aviācijas tehnikas un aprīkojuma drošību, viņš nolēma demonstrēt šo iedarbību uz sevis.
Tajā laikā tika uzskatīts, ka cilvēka ķermenis ir spējīgs izturēt slodzi 18G, pirms tas novedīs līdz nāvei. Stepps nolēma parādīt, ka šī robeža ir daudz augstāka,un pakļāva sevi neiedomājamai pārslodzei, ko var izturēt cilvēks.
Izmatojot jaudīgas raķešu ragavas. Tās attīstīja ātrumu līdz virsskaņas ātrumam, bet pēc tam strauji bremzēja. Stepps pierādīja, ka cilvēks var izturēt pārslodzi 46 G.
Lai viņš arī izdzīvoja, Steppam bija ievērojami ķermeņa bojājumi: ekstremitāšu lūzumi, tīklenes atslāņošanās, pārplīsuši asinsvadi un citas traumas.
Vienā no eksperimentiem viņš nolēma lidot ar reaktīvo lidmašīnu 13 700 metru augstumā un ar atvērtu kabīni, pakļaujot sevi vējam, kas pūta ar ātrumu 917 m/s. Viņš noskaidroja, ka ja pilots elpoja tīru gaisu 30 minūtes pirms lidojuma, viņš varēja daudz labāk izturēt neiedomājamu augstumu.
Stepps izstrādāja dažāda veida drošības jostas, kas vēlāk kļuva par obligātu automašīnās.
2. Apendicīta operācija

Daudzi cilvēki pilnībā sevi uztic ķirurgam, ja ir nepieciešama operācija. Bet amerikāņu ārsts Evans O Nīls Keins (Evan O’Neill Kane) nolēma, ka neviens neizdarīs tādu darbu labāk nekā viņš pats. Keins veica pats sev operāciju, lai varētu to saprast no pacienta skatu punkta. Viņš izmantoja vietējo anestēziju, kuru vēlāk būtu jālieto pacientiem, kuri nevarētu pārciest kopējo anestēziju.
Lai gan Keins agrāk bija amputējis sev vienu pirkstu, šādu operāciju viņš bija veicis pirmo reizi. Viņš izmantoja novokaīnu kā anestēziju un uzsāka apendicīta operāciju ar spoguļu palīdzību. Operācijai tajos laikos bija nepieciešami daudz dziļāki griezumi nekā mūsdienās, kas padarīja to bīstamu.
Neskatoties uz risku, 60-it gadīgais ārsts veica šo operāciju uz citiem pacientiem vairāk nekā 4000 reizes, Šī operācija ne ar ko neatšķīrās no citām. Nākamajā dienā viņš varēja piecelties un kustēties. Pati operācija ilga tikai pusstundu, un vienīgais biedējošais moments bija tas, kad par daudz pieliecoties, viņa zarnu trakts izslīdēja.
Pēc 10 gadiem, kad Keinam vajadzēja izgriezt bruku, viņš atkal pats sev veica operāciju. Šoreiz radās citi sarežģījumi, un pēc mēneša viņš nomira no smagas formas pneimonijas.
3. Stingra diēta

Fredriks Helzels (Frederick Hoelzel) kļuva slavens pusaudža gados, kad viņš sāka izmantot diētu, kuras laikā viņš ēda produktus, kas nesaturēja kalorijas. Tikai bija viens „bet”. Šos produktus bez kalorijām grūti bija nosaukt par produktiem.
Helzels ēda kukurūzas dzinumus, pudeļu aizbāžņus, spalvas, skaidas, azbestu, celulozi un banānkoka stumbru, kā arī, savu mīļāko produktu – kukurūzas vati.
Kā Čikāgas universitātes pētnieks, Helzels bija nolēmis pārbaudīt, cik ātri šos produktus viņa organisms pārstrādās. Nelieli tērauda un sudraba objekti caur viņa kunģa-zarnu traktu izgāja aptuveni pēc 8 stundām, bet zelta lodītēm bija nepieciešams aptuveni 22 stundas. Tajā pat laikā stikla lodītes gāja cauri 40 stundu laikā. Visātrāk tika pārstrādāts virves gabals- 1,5 stundas.
Viņš pieturējās pie šīs diētas daudzu gadu garumā, izdarot izņēmumu tikai Ziemassvētkos, kad viņš atļāvās apēst nelielu porciju ēdamas pārtikas. Viņa notievēšanas metode izrādījās ārkārtīgi efektīva, jo pēc tās Helzels bija bāls, tievs, ar melniem lokiem zem acīm un izspiedušos ādamābolu. Viņš tā arī nekļuva par profesoru, bet palika par asistentu fizioloģijas jomā.
4. Sāpes sēkliniekos

Daudziem vīriešiem tikai doma par to, ka ja piekārtu kādu smagumu sēkliniekiem, izsauc sāpīgas izjūtas. Tomēr divi zinātnieki Herberts Vullards (Hebert Woollard) un Edvarts Karmaikls (Edward Carmichael) nolēma izaicināt likteni.
Lai gan precīzi nav zināms, kurš kļuva par „izmēģinājuma trusīti”, abi viņi pētīja reflektoro sāpju parādību. Reflektorās sāpes- tās ir sāpes, kas rodas , ja ir bojāts iekšējais orgāns, bet tās izjūt citā ķermeņa daļā.
Viens no vīriešiem apgūlās uz galda, bet otrs tajā pašā laikā piekāra sēkliniekiem dažādus smagumus. Visi novērojumi tika pierakstīti, sākot no „neliela diskomforta cirkšņa labajā pusē” līdz „stiprām sāpēm sēkliniekos pie smaguma 650 grami”. Abi zinātnieki tiešām pierādīja, ka sēklinieku bojājums rada reflektorās sāpes, kas izplatās uz muguru, ja smagums sasniedz 900 gramus. Tomēr viņu darbs un secinājumi par reflektorām sāpēm netika apstiprināti, jo neviens cits no zinātniekiem nevēlējās atkārtot eksperimentu.
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 1 23:12 18.05Zinātājs
Pilnīga dir$ana, ja nepatiksi būs pilnīgi vienalga ko proti saremontēt, vai kas tev tur ir ar dzīvniekiem - tāpat nebūsi vajadzīgs. Savukārt, ja patiksi, tad atkal vienalga...
0 1 20:01 18.05Pēters
NEKĀDU dzīvnieku gaļu nedrīkst ēst-tā ir nāves un sāpju enerģētika.Tie ,kas ir apdalīti ar saprašanu vnk saņem savu izdarību rezultatu-vēzi un asisvadu,sirds slimības.Raksts ir tendenciozs un "zinātniskums"tajā ir pakārtots senvesturē sarakstītajām ļaundarībām kā normai.Uz to jācitē Pitagors-visas ciesanas ,ko cilv.sagādā dzīvniekiem pec tam pie tā atgriezīsies.
0 0 11:31 18.05Andrejs
Ļoti pareizs raksts !!!

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017