10 pretrunīgi ģenētiski eksperimenti

Advertisement
Advertisement

Dažus no visvairāk perspektīvākajiem, progresīvākajiem medīciniskajiem pētījumiem rūpīgi vērtē ģenētiķi. 70 gadu laikā ģenētiskie eksperimenti izsauca ne mazums strīdu sabiedrībā. Strīdi ne vienmēr nozīmēja, ka tas vai cits eksperiments nav ētisks vai nav vērtīgs, bet daudzi ģenētiķu izdarītie eksperimenti izsauca vairumā cilvēku riebumu. Kā piemērs- visnežēlīgākie medicīniskie eksperimenti, kurus veica nacisti, kas bija apgaroti ar āriju rases pārākumu un to, ka atsevišķas etniskas grupas ir pārākas ar saviem fiziskiem un psihiskiem dotumiem.
Zemāk rakstā ir minēti ģenētiskie eksperimenti, kuriem ir pretrunīgs statuss, bet tomēr, daži no viņiem, pārstāv ļoti svarīgu posmu zinātnes vēsturē. Sāksim ar vienu no visstrīdīgākajām, bet pietiekami aizraujošajām tēmām – klonēšana.

 

 

Avots: infoniac.ru

Raksta turpinājums - lapa #1
10. Dzīvnieku klonēšana

Protams, ka svarīgākā klonēšana notika 1996 gada 5 jūlijā, kad dzima aitiņa Dollija ( lai gan notikušais tika turēts noslēpumā veselu gadu). Līdz parādījās Dollija, neviens zīdītājs nebija klonēts no pieauguša dzīvnieka DNS. Pirms tam tika mēģināts klonēt, izmantojot embrionālās šūnas: dalot divšūnu embrija šūnas. Zinātnieki šādā veidā ieguva divus ģenētiski identiskus organismus. Projekts tika veiksmīgi realizēts gandrīz simts gadus iepriekš, izmantojot jūras ežus un salamandras.
No šīs reizes, pēc Dollijas piemēra, tika klonēti daudzi dzīvnieku veidi, tajā skaitā, zirgi, žurkas, aļņi, kaķi, cūkas un peles. 2010. gada maijā spāņu pētniekiem izdevās pirmo reizi klonēt vērsi. Liekas, ka ta tas ir vispārpieejams un viegls- klonēt dzīvniekus, bet rodas aizvien vairāk un vairāk jautājumu. Vai mums vajag klonēt tikai „mazāk gudrus” dzīvniekus? Vai ir vērts klonēt mājdzīvniekus? Vai ir vērts atļaut klonētiem dzīvniekiem radīt pēcnācējus? Vai mums vajadzētu izmantot klonētus dzīvniekus priekš tam, lai saglabātu izzūdošas sugas vai radītu no jauna jau mirušās? Vai klonēšana nedraud bioloģiskai daudzveidībai?
2010. gada vasarā atsevišķu klonētu dzīvnieku gaļa tika izplatīta vairāku Eiropas valstu un ASV tirgū, kas nav aizliegts, bet ar atbilstošiem skaidrojumiem. Tāpat kā tagad, mēs izvēlamies gaļu, uz kuras ir norāde, ka tā ir dabīga un audzēta bez hormoniem, bet tuvākajā nākotnē varēs izvēlēties, vai pirksim tādu gaļu, uz kuras ir atzīme, ka tā pieder klonētam dzīvniekam.
9. Ģenētiski modificētas kultūras.

Strīdi par ģenētiski modificētām ( ĢM) kultūrām bieži beidzas , pieņemot dažādas valsts un starptautiskas normas, kā arī, ar debatēm starp zinātniekiem, likumdevējiem, zemniekiem un lauksamniecības ražotņu pārstāvjiem. Ir svarīgi argumenti par labu ĢM kultūrām, un tieši, no humanitārā viedokļa. Piemēram, 2010.gada augustā britu zinātnieku grupa paziņoja, ka viņiem ir izdevies atšifrēt kviešu genomu, kas ļaus ne tikai labāk saprast, kā to audzēt, bet pavērs jaunas perspektīvas DNS uzstādīšanai, pateicoties kam, ražas kvalitāte nebūs atkarīga no klimata izmaiņām.
Eiropā, kur ir nobažījušies par ĢM kultūru iedarbību, kas izpaužas Vispasaules Tirdzniecības organizācijas deklarāciju veidā, kā arī, ar Eiropas Savienības noteikumu kopumu, tikai atsevišķām ĢM kultūrām ļāva nonākt tirgū.

Pie tam, ĢM produktu vērtība ir tā, ka viņi var būt „izstrādāti” tā, lai tiem piešķirtu noteiktas „iebūvētas” funkcijas. Kā piemērs, ģenētiski modificēta kukurūza var izstrādāt speciālu komponentu, kas nogalina atsevišķus kaitēkļus. Neskatoties uz to, aktīvisti un atsevišķi zinātnieki ir ir norūpējušies par to, ka ĢM produkti var izraisīt nevēlamus blakus efektus, tādus, kā pamatkultūras dzimtas iznīcību vai arī kaitēt cilvēka veselībai. Patreiz nav pierādīts, ka ĢM produkti būtu bīstami dzīvībai.
Visplāšāku atzinību šādi produkti ir guvuši ASV, bet to vieta nav nozīmīga.
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Šodien 00:52elza
Nekur tā arī neredzēju 14 dienu diētas aprakstu,- tikai kaut kādu ieteikumu!
0 1 Vakar 11:16gangnam-am
raksts normāls,bet varējāt to nelikt pa 15 lapām.Katrā lapā tikai pa diviem rakstiem!Tā ir klaja nekaunība no jūsu puses!Varējāt mierīgi rakstu izlikt 2-3 lapās.Vietas lapā ir daudz!Man kā jūsu saita lasītājam krīt uz nerviem spaidīt katru lapu uz priekšu.Domāju neesmu vienīgais lasītājs tāds!Saprotu ka jūs to dariet speciāli,lai lasītājus noturētu pēc iespējas ilgāk jūsu saitā un lai viņš vairāk skatītos jūsu reklāmas!!
0 1 Aizvakar 20:35Gaida
Nezin kāpéc Latvieši —tes receptes raksta nepilnīgi.Es neesmu pieredzéjusi kulināre,unkāpéc man būtu jāmin cik avenes jāpievieno biezpienam,un kur dabū aveńu sulu,cik zelatīna vajaga sulai??

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017