10 pretrunīgi ģenētiski eksperimenti

Advertisement
Advertisement

Dažus no visvairāk perspektīvākajiem, progresīvākajiem medīciniskajiem pētījumiem rūpīgi vērtē ģenētiķi. 70 gadu laikā ģenētiskie eksperimenti izsauca ne mazums strīdu sabiedrībā. Strīdi ne vienmēr nozīmēja, ka tas vai cits eksperiments nav ētisks vai nav vērtīgs, bet daudzi ģenētiķu izdarītie eksperimenti izsauca vairumā cilvēku riebumu. Kā piemērs- visnežēlīgākie medicīniskie eksperimenti, kurus veica nacisti, kas bija apgaroti ar āriju rases pārākumu un to, ka atsevišķas etniskas grupas ir pārākas ar saviem fiziskiem un psihiskiem dotumiem.
Zemāk rakstā ir minēti ģenētiskie eksperimenti, kuriem ir pretrunīgs statuss, bet tomēr, daži no viņiem, pārstāv ļoti svarīgu posmu zinātnes vēsturē. Sāksim ar vienu no visstrīdīgākajām, bet pietiekami aizraujošajām tēmām – klonēšana.

 

 

Avots: infoniac.ru

Raksta turpinājums - lapa #1
10. Dzīvnieku klonēšana

Protams, ka svarīgākā klonēšana notika 1996 gada 5 jūlijā, kad dzima aitiņa Dollija ( lai gan notikušais tika turēts noslēpumā veselu gadu). Līdz parādījās Dollija, neviens zīdītājs nebija klonēts no pieauguša dzīvnieka DNS. Pirms tam tika mēģināts klonēt, izmantojot embrionālās šūnas: dalot divšūnu embrija šūnas. Zinātnieki šādā veidā ieguva divus ģenētiski identiskus organismus. Projekts tika veiksmīgi realizēts gandrīz simts gadus iepriekš, izmantojot jūras ežus un salamandras.
No šīs reizes, pēc Dollijas piemēra, tika klonēti daudzi dzīvnieku veidi, tajā skaitā, zirgi, žurkas, aļņi, kaķi, cūkas un peles. 2010. gada maijā spāņu pētniekiem izdevās pirmo reizi klonēt vērsi. Liekas, ka ta tas ir vispārpieejams un viegls- klonēt dzīvniekus, bet rodas aizvien vairāk un vairāk jautājumu. Vai mums vajag klonēt tikai „mazāk gudrus” dzīvniekus? Vai ir vērts klonēt mājdzīvniekus? Vai ir vērts atļaut klonētiem dzīvniekiem radīt pēcnācējus? Vai mums vajadzētu izmantot klonētus dzīvniekus priekš tam, lai saglabātu izzūdošas sugas vai radītu no jauna jau mirušās? Vai klonēšana nedraud bioloģiskai daudzveidībai?
2010. gada vasarā atsevišķu klonētu dzīvnieku gaļa tika izplatīta vairāku Eiropas valstu un ASV tirgū, kas nav aizliegts, bet ar atbilstošiem skaidrojumiem. Tāpat kā tagad, mēs izvēlamies gaļu, uz kuras ir norāde, ka tā ir dabīga un audzēta bez hormoniem, bet tuvākajā nākotnē varēs izvēlēties, vai pirksim tādu gaļu, uz kuras ir atzīme, ka tā pieder klonētam dzīvniekam.
9. Ģenētiski modificētas kultūras.

Strīdi par ģenētiski modificētām ( ĢM) kultūrām bieži beidzas , pieņemot dažādas valsts un starptautiskas normas, kā arī, ar debatēm starp zinātniekiem, likumdevējiem, zemniekiem un lauksamniecības ražotņu pārstāvjiem. Ir svarīgi argumenti par labu ĢM kultūrām, un tieši, no humanitārā viedokļa. Piemēram, 2010.gada augustā britu zinātnieku grupa paziņoja, ka viņiem ir izdevies atšifrēt kviešu genomu, kas ļaus ne tikai labāk saprast, kā to audzēt, bet pavērs jaunas perspektīvas DNS uzstādīšanai, pateicoties kam, ražas kvalitāte nebūs atkarīga no klimata izmaiņām.
Eiropā, kur ir nobažījušies par ĢM kultūru iedarbību, kas izpaužas Vispasaules Tirdzniecības organizācijas deklarāciju veidā, kā arī, ar Eiropas Savienības noteikumu kopumu, tikai atsevišķām ĢM kultūrām ļāva nonākt tirgū.

Pie tam, ĢM produktu vērtība ir tā, ka viņi var būt „izstrādāti” tā, lai tiem piešķirtu noteiktas „iebūvētas” funkcijas. Kā piemērs, ģenētiski modificēta kukurūza var izstrādāt speciālu komponentu, kas nogalina atsevišķus kaitēkļus. Neskatoties uz to, aktīvisti un atsevišķi zinātnieki ir ir norūpējušies par to, ka ĢM produkti var izraisīt nevēlamus blakus efektus, tādus, kā pamatkultūras dzimtas iznīcību vai arī kaitēt cilvēka veselībai. Patreiz nav pierādīts, ka ĢM produkti būtu bīstami dzīvībai.
Visplāšāku atzinību šādi produkti ir guvuši ASV, bet to vieta nav nozīmīga.
8. Cilvēka gēnu inženērija

Ja ģenētiski izmainītiem produktiem ir iespēja uz izdzīvošanu, tad cilvēka gēnu inženērijai praktiski ir utopisks potenciāls. Slimības un iedzimti defekti varētu būt iznīcināti. Mēs varētu dzīvot ilgāk, kā arī, varētu būt stiprāki un gudrāki. Bet, bez tam, šajā jautājumā ir arī nopietnas ētiskas problēmas. Vai ģenētiskās izmaiņas būs tikai bagāto cilvēku priekšrocība? Vai palielināsies diskriminējošā plaisa starp ģenētiski „bagātiem”un „nabadzīgajiem”? Vai var attīstīties citi, neparedzēti , bet bīstami blakus efekti, kad ģenētiski modificēts DNS tiks nodots nākamajām paaudzēm?
2008.gada maijā Kornuelas universitātes pētnieku grupa paziņoja, ka viņiem bija iespēja radīt ģenētiski izmainītu cilvēka embriju, lai gan 5 dienas vēlāk embrijs tika iznīcināts. Zinātnieki embrijam pievienoja olbaltumvielas, kas izgaismojās ar fluorescentu zaļu gaismu. Minētais notikums izprovocēja atsevišķu diskusiju attīstību par to, ka valdībām ir jāregulē cilvēka genoma tehnika.
Pie tam, agrāk, vairākus gadus atpakaļ, tika izmantota cita inženērijas metode. Tad ar embriju strādāja līdz viņa galējai attīstībai. Tad, 2001. gadā, BBC paziņoja, ka zinātniekiem ir izdevies izmainīt gēnus, kas tiek nodoti reprodukcijas ceļā, pievienojot tiem audus no mātes olšūnas daļām. Procedūra tika veikta tāpēc, lai „kompensētu” mātes neauglību, bet, neskatoties uz to, tajā laikā viens britu eksperts paziņoja, ka šai procedūrai ir šaubīga nozīme medicīnā, un in var rasties ētiska rakstura problēmas.
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Pirms 49 minūtēmTaizels_BU_Skorpions.
Stipri daudz patiesiibas mineetajaa, neizklausaas peec aviizju horoskopa"katrai dienai" Ticamiibas moments ir sasniegts. Tas mans personiigais tipiskaa Skorpiona(12.11.56. ) viedoklis. Paldies.
0 0 Vakar 21:33Sanita
Lūdzu par Mežāzi tieši tik pat perfekti pastāstītu rakstu
1 0 Vakar 11:00Hm
Maiga Vavere

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017