Kāpēc, jo vairāk labu tu dari, jo sliktāk pret tevi izturas?

Advertisement
Advertisement

Ja tu esi cilvēks pēc dabas ar labu raksturu, tad noteikti tu zini Zelta likumu: `Nedari labu - nesaņemsi ļaunu.` Diemžēl, tas darbojas gandrīz vienmēr, bet kāpēc tas tā notiek? Ja šis jautājums kaut vienreiz ir bijis tavā galvā, tad mēs iesakām tev izlasīt šo rakstu,kurā tu atradīsi atbildi, kā dzīvot ar netaisnību pasaulē.

 

Vienreiz pie veca gudrā durvīm pieklauvēja jauna svešiniece, kura ar asarām acīs stāstīja savu stāstu.

 

- Es nezinu kā man tālāk dzīvot... - viņa teica ar drebošu balsi. - Visu savu dzīvi es izturējos pret cilvēkiem tā, kā es gribētu, lai izturās pret mani, biju pret viņiem atklāta un atvēru savu dvēseli... Pēc iespējas es centos visiem darīt labu, negaidot neko pretī, palīdzēju kā vien varēju. Es tiešām to visu darīju no sirds, bet pretī saņēmu ļaunumu un izsmieklu. Man līdz sāpēm ir kauns un es vienkārši esmu nogurusi... Es Jūs lūdzu, pasakiet, ko es varu darīt?

 

 

 

Raksta turpinājums
Gudrais uzmanīgi noklausījās, un tad meitenei atbildēja:

- Izģērbies dārgā, un pilnīgi kaila izej cauri pilsētas ielām, - vecais vīrs klusi teica.

- Piedodiet, bet es vēl līdz kam tādam nēesmu nonākusi... Jūs noteikti esat traks, vai jokojat! Izdarot ko tādu, es nezinu ko sagaidīt no garāmgājējiem... Vēl kāds mani nosodīs par to...
Gudrais pēkšņi piecēlās, atvēra durvis un nolika uz galda spoguli.

-Tu kaunies iziet uz ielas kaila, bet kaut kādu iemeslu dēļ nekaunies staigāt apkārt pa pasauli ar neapbruņotu dvēseli, atvērtu kā šīs durvis. Tu ielaid visus, kuriem nav slinkums. Tava dvēsele - tas ir spogulis, tāpēc mēs redzam sevi citos cilvēkos. Viņu dvēsele ir pilna ar ļaunumu un netikumu - tieši šādu neglītu attēlu viņi redz, kad ielūkojas tavā tīrajā dvēselē. Viņiem trūkst spēka un drosmes atzīt, ka tu esi labāka par viņiem, un mainīties. Diemžēl, to var vienīgi patiesi drosmīgie....

- Ko man darīt? Kā es varu mainīt situāciju, ja no manis nekas nav atkarīgs? - jautāja skaistule.

- Nāc ar mani, es tev kaut ko parādīšu... Paskaties, tas ir mans dārzs. Lūk jau daudzus gadus es rūpējos par šiem skaistajiem ziediem. Atklāti sakot, es ne reizi neesmu redzējis kā atveras šo ziedu pumpuri. Viss ko man nācās pārdomāt - tās ir šīs skaisti ziedošās puķes, kuras piesaista ar savu skaistumu un aromātu.
Bērns, mācies no dabas. Paskaties uz šiem brīnišķīgajiem ziediem un dari kā viņi - atklāj savu sirdi cilvēkiem uzmanīgi, lai to neviens nepamanītu. Atver dvēseli labiem cilvēkiem.

Ej prom no tiem, kuri rauj most tavs ziedlapiņas, mīca ar kājām. Šīs nezāles vēl nav izaugušas līdz tevīm, tāpēc tu viņiem nekā nevari palīdzēt. Jo tevī viņi redzēs tikai savu neglīto atspulgu.
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Vakar 20:45gunca
es arī pēc matu krāsas
0 0 Vakar 13:59Laura
Ja sobrid ari dzivoju ar vienu, kurs man parbauda telefonu, pierakstus. Jaatskaitas kur eju, cikos busu majas. Viena nekur nevaru iet. Katru dienu stridas. Taisa problemas.dzivoju ka cietuma. Nevaru pat ar draugiem satikties.
0 1 Aizvakar 19:57anete
Es gan zināju. Mamma strādāja sabiedriskajā ēdināšanā, un arī mājās ievēroja visas higiēnas normas.

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017