Pēc strīda sieva aizgāja prom no mājām atstājot vīru ar bērniem. Pēc 2 dienām viņa saņēma vēstuli!

Advertisement
Advertisement

Sākums šim stāstam gandrīz ir pazīstams visiem ģimenes pāriem. Vīrs atgriezās no darba pārguris un aizgāja skatīties televizoru. Tajā pašā laikā sieva lika bērnus gulēt, bet viņi tā saniķojās un negribēja aizmigt.


Lai nedzirdētu bērnu raudāšanu, vīrs demonstratīvi pagrieza skaļāk televizoru. Tas aizvainoja sievu un viņa izteica pārmetumus vīram.


Vārds pa vārdam, starp laulātajiem izcēlās strīds. Sieva nosodīja vīru, ka viņš nepalīdz viņai tikt galā ar bērniem. Viņš vainoja sievu, ka viņa visu dienu neko nedara, bet viņš dienām sēž darbā.


Galu gala sieva neizturēja un ar asarām acīs aizskrēja pie saviem vecākiem. Pēc divām dienām viņa saņēma no vīra vēstuli.

Raksta turpinājums
“Mana dārgā!

Atvainojos par savu uzvedību. Kad tu aizgāji, man bija laiks kārtīgi pārdomāt šo situāciju.

Knapi noliku bērnus gulēt. Bet kad tu neatgriezies no rīta, man vajadzēja paņemt brīvu dienu un palikt mājās. Es visu dienu strādāju pa mājām, nedabūju nevienu brīvu minūti.

Es patstāvīgi gatavoju ēst, apģērbu bērnus, spēlējos ar viņiem un tīrīju māju. Dažreiz man vajadzēja darīt visu vienlaicīgi.

Šīs dienas laikā es biju ieslodzīts savā mājā, nespējot parunāt ne ar vienu, kurš būtu vecāks par 10 gadiem. Es sapratu ko tu upurē, atsakoties no savām izklaidēm, lai varētu aprūpēt bērnu.

Nākošajā dienā viss atkārtojās. Es nodzīvoju bez tevis divas dienas un vienu nakti. Pa visu šo laiku es pārdomāju un sapratu galveno.

Man beidzot pieleca cik tu ļoti nogursti pa dienu! Es sapratu, ka būt par mammu tas nozīmē pastāvīgi kaut ko upurēt!

Tas ir daudz smagāk nekā sēdēt 10 stundas biroja.

Es sapratu, ka būt par māti tas ir viens no atbildīgākajiem darbiem pasaulē! Bet diemžēl neviens to nenovērtē un neslavē šo darbu.

Es uzrakstīju tev šo vēstuli ne tikai tāpēc, lai atvainotos un pateiktu, ka es skumstu. Es gribu, lai tu katru dienu dzirdētu no manis ka tu es gudra. Tu esi visdrošsirdīgākā sieviete, uz taviem pleciem turas visas ģimenes labklājība.

Es tevi apbrīnoju!”


Šis stāsts māca mums nenosodīt cilvēkus pārāk ātri un neizdarīt secinājumus, īpaši kad tu neizproti situāciju. Ja šie skumīgie panti atstāja uz tevi iespaidu, padalies ar saviem draugiem.
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 1 Aizvakar 17:22Alberts
A Tu man vienkārši nēesi vajadzīga!!!
0 0 Aizvakar 10:06Valentīna
Ļoti pašaizliedzīgs cilvēks bija auklīte. Man mazliet nav saprotams,kādēļ gan vecāki paši savai meitiņai nepiedāvāja savu orgānu.
0 1 19:39 15.10Sarmīte
Pilnīga taisnība. No savas pieredzes varu teikt. Man ir diagnoscēta fibriomalģija. Tā nav pat slimība, to sauc par sindromu, jo nekas nav bojāts, izņemot to, ka smadzenes sūta organismam nepareizus signālus, kā rezultātā cilveks jūt sāpes dažādos ķermeņa rajonos, sevišķi vietās, kur muskuļi sastiprina locītavas. Ir migrēnas, galvā ir migla, tu mēdz apjukt no vienkāršiem lēmumiem,atmiņa ir kā siets. Kāda ir izvēle? Tu vari iet uz invaliditātes pabalstu un pamazām palikt gultai piesaistīts, vai arī tu vari iet un cīnīties par normālu dzīvi, strādat darbu, kādu vari atļauties sava fiziskā stāvokļa dēļ, jo mazāk domāsi par savām sāpēm, jo mazāk tās traucēs. Nekur jau viņas nepaliks, tu tās jutīsi tāpat, bet iesi un darīsi, tikai reizēm novaidēsies pie sevis, kadir par grūtu. Un to, lūk cilveki nesaprot. Kā, tu esi slima un jūti sāpes? Nezinu gan, nemaz nevar redzēt. It kā nav citas iespējas, kā iet , muguru čokurā sarāvušai un vaidēt pilnā balsī. Netaisos to darīt, tas nepalīdz.

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017