Sievietei nebija naudas, lai samaksātu par manikīru. Viņai aizejot no salona, pēc viņas izskrēja...

Advertisement
Raksta turpinājums - lapa #2
Bet sieviete. Sieviete dzīvo iekšienē. Viņa vēlas parastus, piezemētus priekus, tādus kā tīri nagi olīvu formā, vēlas patikt sev spogulī, vēlas būt skaista. Nevis likties par Sievietei, bet būt par to!

Sievietēm nav vecuma. Ir dvēseles stāvoklis. Pavasara stāvoklis. Vecmāmiņai pavasarim pietrūka piecsimt rubļu. Kā tad tā?
Manu roku tur manikīra meistare Guļa. – Piedodiet man, Guļa, es tagad visu sabojāšu, bet…Es atraujos no vietas, skrienu pēc vecmāmiņas, tas ir, pēc Sievietes. Pēc Sie-vie-tes!

— Pagaidiet, pagaidiet! Neejiet prom!

Viņa apjukusi pagriežas.

— Iesim, iesim uz manikīru! — es apņemu viņu ap pleciem, pagriežu salona virzienā.
— Kas jūs esat? — baidās večiņa.
— Es? Nekas. Manikīra feja. Iesim, nokrāsosim jums nagus…
— Man nepietiks manikīram ar pārklājumu.
— Pietiks-pietiks! Tur šodien akcija. Katrs simtais klients saņem dāvanā manikīru. Ar pārklājumu!
— Un es esmu simtais klients?
— Protams! Simtais! Pats simtākais pasaulē...

Vecmāmuļa neticīgi iet aiz manis pie administratores.

—Vai taisnība,ka man dāvanā manikīrs? — viņa vēl nekādi nevar noticēt savai laimei.

Es stāvu aiz večinas, rādu administratorei naudu un miedzu ar aci.

Administratore Ļena visu saprata.

— Jā-jā, viss ir pareizi. Es tikai ne uzreiz aptvēru. Ejiet uz manikīru. Ar pārklājumu.
— Ai, es dzīvē nekad neko nebiju laimējusi, — vāvuļo vecmāmuļa, starojot aiz laimes.
Meitenes-meistares redzēja mūsu scēnu. Visas smaida, saka vecmāmuļai:

— Nu, izvēlieties, pie kuras jūs vēlaties?

Vecā sieviete nekādi nevar nomierināties par savu laimi:

— Meitenes, mīļās, man taču vienalga. Man vienalga kura. Es slikti redzu, manikīru taisu sev pati, bet te tik ļoti sagribējās…Un, lūk, kāda veiksme!

Beidzot viņa nosēžas pie tuvākās meistares, bet administratore Ļena pienāk no aizmugures un saka:

— Es aizmirsu pateikt, ka jums dāvanā vēl ir parafīna terapija rokām, — un izteiksmīgi skatās uz meistari.
— Sapratu, — smaida un pamāj ar galvu meitene, ķeroties klāt pie darba.

Vecmāmuļa pavisam izkusa. Gandrīz vai raud.

Mēs saskatāmies ar Ļenu. Es rādu īkšķi uz augšu. Viņa smejas un māj ar roku, sak, nieks vien ir…Visapkārt ievērojami kāpa pozitīvisma līmenis. Iesmaržojās pavasaris. Un kafija garšīga. Un meitenes visas skaistas. Un dzīve brīnišķīga!
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 23:44 12.04P.S
Ak dievs ak dievs janesas uz ameriku pie britiem utt tur viss tik tirs,murgs kaukads,dzive kauka viss savadak tur izskatas kautkaa talu no tiribas lai ar tiem pasiem apaviem sestos divana
0 1 15:00 12.04Rasma
Virspusējs vai vispusējs prāts?
0 0 08:21 12.04Astra
Man saimniecībā ir vistss un es uzskatu ka tās ir muļķības.Ja mums no kā ir jāatsakās tad tā ir baltmaize un produkti kas ražoti no kviešiem .Mūs baro ar indētiem graudiem un tas gardos miltus padara vēl kaitīgākus .Ēdīsim olas no kuriem plauktiem to katrs pats lai izdomā.Labu apetīti.Un katrs mēs reiz mirsim un kādos apstākļos to dievs vien zin.

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017