Viņš bija komā 3 gadus. Tas, ko viņš pateica pēc pamošanās varbūt liks aizdomāties katram.

Advertisement
Advertisement

Iedomājieties, ka jūs esat pilnīgi laimīgs, veselīgs, un plaukstošs indivīds. Tad kādu dienu, jūs ievērojat, ka jūsu rokas nedarbojas tikpat labi kā agrāk. Tad tas pats notiek ar jūsu kājām, pēdām un pat muti. Jūs vairs nevarat staigāt, runāt, vai pārvietot lietas. Bet visu laiku, jūs esat pie pilnas apziņas. Jūs zināt un saprotat, kas ap jums notiek, bet nevarat atbildēt uz to. Pēkšņi jūs esat ieslodzītais savā ķermenī, un neviens nevar palīdzēt tikt ārā no šī stāvokļa.

 

Martins cieta no reta sindroma, kas nav pilnībā izārstējams, gāja cauri daudzu gadu ārstēšanas kursiem, lai vismaz uzlabotu savu veselības stāvokli, un kļuva par cilvēku ar iedvesmojošu stāstu, kuru ir vērts pastāstīt. Lasiet par viņa bezgalīgo cīņu ar dzīvi un atgādiniet sev, ka viss ne vienmēr ir tāds, kā tas izskatās.


Šis ir stāsts par Martinu Pistoriusu.

Raksta turpinājums - lapa #1
Viņš būdams bērns nebija savādāks nekā jebkurš cits. Dzimis Dienvidāfrikā, ar sevi mīlošiem vecākiem, brāli un māsu.
Bet, kad viņam palika 12, kaut kas sāka mainīties.

Neviens nezināja, kas īsti notiek, bet saprata, ka tas varētu ietekmēt visu Martina pārējo dzīvi – un pat pilnīgi iznīcināt viņa izredzes uz normālu bērnību.
12 gadu vecumā viņš pirmo reizi iekrita komā.

Tas bija kaut kas neizskaidrojams un ilga trīs gadus.
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 1 Šodien 08:38zuks
katram sava taisnība,bet bērnelis jau ir uz zemes ,ko darīt aukstasinīgi noskatīties kā kāds peras pa sūdiem-iedodiet kādreiz kautko tam bērnelim -pašsajūta fantastiska.Es to izprovēju veikalā .Mazbērniņš prasīja omei kautkādu tur sīkumu pāris eur .vērtībā,tantuks pieticīgi ģērbts uz roku skaitīja-nesanāk mums,pietrūkst .Manta tika nolikta atpaķaļ -mazā sejiņa noskuma.Paņēmu un nopirku-panācu ārpus veikala un iedevu bērnelim-omes acīs bij asaras,bet bērnam bij laimes apstarota seja -tas laikam bija labākais darbs ko todien izdarīju.Man ļoti nepatīk ,kad vīrieši saka -vairoties māk ,lai rūpējās.Bet jūs jau paši tos bērnus tai šekumā iestumjiet ,varbūt tad labāk to savu sēklu izšļāciet gumijā.Rupji ,bet patiesība sieviete grib būt mīlēta ,viņa tiek barota ar komplimentiem ,bet kad vēders rūgst tad nezkāpēc tie veči aizlaižās un pamet to sievieti likteņa varā,tāds nu ir tas mans redzējums.
0 0 Vakar 21:02aleksis
tev vajag eksorsismu
0 0 Vakar 18:53laucinieks
Esiet nokavējuši- valdības vīri sen parūpējušies arī par jūsu veselību un cukura ražotnes valstī likvidējusi!

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017