Vīrs atbrauca trīs dienas agrāk. Bet tur… Gandrīz kā slavenajās anekdotēs.

Advertisement
Advertisement

Kazakovu pāris izraisīja apkārtējo cieņu un simpātijas. Viņa bija spilgta, garkājaina blondīne, pārsteidzoši smaidīga un sabiedriska, kas viņu izcēla citu skaistu sieviešu vidū. Viņš – jūrnieks ar platiem pleciem, brūnām acīm un laipnu smaidu.


Visur gāja kā skolnieki, sadevušies rokās un apveltot viens otru ar iemīlējušos skatieniem. Vienā vārdā – idille.


Ar gadiem Kazakovu jūtas ne tikai neatdzisa, bet, kā šķita, nostiprinājās, par skaudību kaimiņiem. Un, kaut arī viņus mīlēja visi, bet tomēr brīnījās, kā pāris iztiek bez strīdiem.


Bet Toļa arvien biežāk sāka skatīties apkārt. Nē, ne tāpēc, lai krāptu sievu. Viņu sāka aizvien biežāk apmeklēt ģimenes laimes pavadone – greizsirdība. Taču pēc dabas viņš bija savaldīgs un prātīgs cilvēks, tādēļ savu nemieru un priekšnojautas paturēja pie sevis, neļāva tām izgāzties uz apkārtējiem.

Raksta turpinājums - lapa #1
Tikai skolas draugs Serjoga zināja par brašā jūrnieka dvēseles mokām, bet uzticēties tāda drauga vārdiem nebija visai prātīgi. Viņa mīļotā aizgāja pirms pāris gadiem un tagad dzīvo kaut kur tālā malā ar citu pavadoni. Bet Serjoga vēl aizvien cieš, bet smīkņā un ironiski smaida pie vārda “uzticība”.

Varbūt, Anatolija dvēselē vētras arī turpmāk plosītos, īpaši, kad viņš manīja kaimiņu, kolēģu un pat svešinieku sajūsminātos skatienus, kas vērsti viņa sievas virzienā. Taču atrisinājums tuvojās, jo šaubas jūrnieka sirdī brieda un liesmoja kā ugunsgrēks “Titānika” mašīnu nodalījumā.
Un, lūk, Anatolija kuģis devās kontrolreisā pēc pierastas un atstrādātas shēmas – 10 dienas šūpošanās un nervu, 10 naktis bez miega. Viņš atvadījās no sievas, noskūpstīja mazo dēlu un devās atdot parādu dzimtenei.

Mehāniķa darbs neļāva atslābināties. Kaprīzā tehnika pievīla reizi pa reizei. Jo aizvainojošāk bija jau 7 dienā saņemt pavēli par atgriešanos uz bāzi kritisku tehnikas bojājumu dēļ.
Vienīgais, kas uzmundrināja nomocīto un nikno Toļu, ir siltie sievas apskāvieni, kuri kļuva tuvāki par veselām trim dienām. Un pa ceļam uz mājām viņš iztēlē skatīja patīkamas ainas.
Pulkstenis rādīja krietni pāri pusnaktij, kad Anatolijs apstājās pie savām durvīm. “Manējie jau visi guļ…” – pazibēja galvā. Fantāzija tūlīt pat uzzīmēja ainu, kā viņš uzmanīgi atver durvis, piezogas kā zaglis pie guļamistabas un ieguļas sasildītā gultā pie mīļotās. “Nu gan nopriecāsies!”
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Pirms 17 minūtēmFifa
Nezinu gan kā zirgs atšķiras no liellopa , abi pēc raksta ēd vienu un to pašu.

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017