Attiecības - tā ir labākā Visuma dāvana

Advertisement
Advertisement

Viņš (Visums) neprot runāt `mūsu` valodā.

 

Viss, uz ko tas ir spējīgs - būt tevī, manī, apkārt mums. Zinot, kas tev ir nepieciešams.

 

Izzinot, uz ko tu esi spējīgs.

 

Piedāvājot kaut ko.

 

Ielienot dvēselē, atrod pašus mīkstākos punktus, izvelkot uz āru to, kas raujas ārā no sirds.

 

Apvienojot mūs ar pasauli mums apkārt, nepārstājot ieelpojot un izelpojot, pulsējot.

 

Atveroties Visumam, tu ne vienmēr saņemsi to, ko vēlies.

 

Pat ne otrādāk.

 

Viss, ko tu iegūsi - iespēju izzināt sevi, iespēju dzīvot tā, kā nebiji dzīvojis līdz šim.

 

Kad tu elpo, tu neaizdomājies katru sekundi par to, kad ir pienācis laiks izelpot un kad ieelpot.

 

Uz cik sekundēm aizturēt elpu un cik dziļi ieelpot gaisu.

 

Tu vienkārši elpo, tavs ķermenis, prāts un dvēsele zina, cik reizes ieelpot un izelpot.

 

Tu saspied degunu, jūtot nepatīkamu smaku.

 

Bet plaušas pieprasa dziļu ieelpu jūras krastā.

 

Tu vari smakt netīrā pilsētā, vari iemācīties elpot ar pauzēm, pat ilgi neelpot zem ūdens, bet sevi neapmānīsi - tev ir jāelpo.

 

Tu vari nemanīt Visumu, vari iemācīties to apmānīt, slēpt sevi no tās, slēpties no attiecībām, bet sevi neapmānīsi.

 

Lai dzīvotu ar sevi, iemācies dzīvot ar Visumu un tajā.

Raksta turpinājums - lapa #1
Attiecības, ko dāvā Visums var būt dažādas

Asas

Kad divi, metoties viens pie otra (vai no bēdām, vai no abpusēja bada pēc maiguma), ietriecas ar saviem asumiem pašās sāpīgākajās vietās. Tad no jauna attālinās un ieskrienoties saduras atkal un atkal. Agri vai vēlu asiņojošā dvēsele sāk runāt bez cenzūras.

Biedējošas

Ar asiem uzplaiksnījumiem.
Līdz drebuļiem rokās, kājās, lūpās.
Kas atņem spēkus no kaisles un mokošās bezizejas.
Piepildot ar uzbudinājumu līdz pašām malām.
Mānošas un attālinošas vienlaicīgi.
Tajās gribas izplūst, biedē tas, ka pazudīs.
Tajās krāsas ir košākas un garšas baudāmākas.
No tām gribas turēties tālāk. Un laiku pa laikam atkal iedziļināties tajās.

Saules aizsargājošas

Tādas trauslas, ir vajadzība slēpt tās no pasaules, no dzīves, no saules.
Tādas, kurās kļūsti par visu pasauli tam, citam, kurš sēž tev pretī. Tu atdodies tik daudz, cik esi spējīgs.
Pasaule sašaurinās tā, ka visi eksistējošie ir apkārt un viss pārējais ir ilūzija.
Kaudze atbildības gulstas uz pleciem, gribas to nomest un aizbēgt.
Brīvībā.
Vieglas

Skanošas.
Smieklīgas.
Tajās nav vietas sadzīves problēmām.
Viss ir atrisināms.
Mēs vienmēr esam zirgā.
Piedzīvojumu meklējumos.
Kopīgā azartā, lidinoties no kaisles, romantikā zem zvaigžņu debess. Tajās nav biedējošu likumu.
Viegli šķiramies un satiekamies tik pat viegli. Gandrīz ideāli, bet pasaule vēl joprojām diktē noteikumus, datumus, izmētā pa pilsētām un kontinentiem.

Pēkšņas

Negaidītas un tajā pat laikā ērtas.
Siltas, maigas, tādas kurās gribas murrāt.
No kurām gribas bēgt tikai no tā, ka esi sabijies par to, ka viss ir tik labi. Un atgriezties, kad esi sailgojies pēc samtainā maiguma.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Jaunākie komentāri

1 0 Vakar 21:00Elza
Šausmīgs murgojums!
0 0 Vakar 07:55Jānis
Kas ir atcēlis daudzskaitļa lietošanu, uzrunājot nepazīstamu cilvēku?
1 1 15:53 15.12Māris.
Nevienam nav tiesības izlemt bērna vietā. Būt, vai nebūt kristītam. Vecākiem būtu jāaizliedz izlemt bērna vietā ,ko saukt, vai nesaukt par dievu. Lai tas bērns izaug un izlemj pats, kādiem dieviem pievērsties. Mamma grib, sasodītas, bildes ficebukā, grib padižoties draudzenēm, bet pati ierobežo sava bērna izvēles. Un vispār, bērniem atļaut apmeklēt baznīcu tikai sasniedzot pilngadības vecumu. Vārds Dievs apzināti rakstīts ar mazo burtu, jo kristiešu dievs nav dievs.

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © GanGnam.lv 2012 - 2017