Kāpēc nedrīkst sist bērnus

Advertisement
Advertisement

Droši vien katrs no mums, ja nedaudz padomās un ieskatīsies savā bērnībā, varēs atcerēties labu pērienu no mammas vai pāris pļaukas no tēva. Tas bija labi vai slikti, tagad pateikt grūti, bet tā mēs izaugām un uzskatījām par lietu kārtību. Taču pasaule kopš tiem laikiem ir ļoti mainījusies, tāpat arī pieeja bērnu audzināšanai.


Ja mūsu audzināšanas normas mainās pietiekoši lēni, tad Eiropas valstis attīstās ar pieaugošu ātrumu. Piemēram, pirms kādiem 150 gadiem zviedru vecākiem tā bija norma bērnu nopērt ar rīksti un vēl aiziet uz bibliotēku un palasīt, kādas rīkstes šai lietai labākas.

Raksta turpinājums - lapa #1
Tagad, redz, šī valsts kļuva pirmā, kurā sist bērnus aizliegts ar likumu. Šodien mēs pastāstīsim, kā viņi līdz tam nonāca un vai tas darbojas.

Vai var sist bērnus

70 – ajos gados miesas sodi bērniem bija norma, daļa no audzināšanas. Neviens tad neaizdomājās par to, ka tas varētu būt nepareizi. Izņemot vienu sievieti, kura kļuva par pirmo, kura sāka runāt par to, ka vardarbība attiecībā pret bērniem nedrīkst būt norma.
Šo sievieti zin katrs, jo visi atcerās un mīl viņas pasakas. Astrīda Lindgrēna – slavena un talantīga pasaku teicēja, bet vēl arī cilvēks, kurš izmainīja visu audzināšanas sistēmu un deva iespēju veselai paaudzei izaugt bez vardarbības. 1978. gadā Vācijā “Pasaules prēmijas” pasniegšanas ceremonijā viņa teica runu, kas aplidoja visu pasauli.

Viņa runāja par to, ka agresija, kuru mēs redzam apkārt, sākas mūsu bērnībā. Pirmo vardarbības stundu mēs saņemam no mūsu vecākiem, kuri bērnus soda ar pļaukām un sitieniem pa pakausi, bet bieži arī ar siksnu. Pēc tam bērns sāk ticēt, ka ar vardarbību var atrisināt visas problēmas.
Daļa no viņas runas skanēja tā: “Es tā nedomāju. Bērns piedzimst ne slikts un ne labs. Kas tomēr izlemj, vai viņš būs atklāts un labestīgs vai cietsirdīgs un nežēlīgs vientuļais vilks? Tie esam mēs, viņa vecāki – cilvēki, kuriem bērnam jāparāda, kas ir mīlestība. Vai, pašiem to nevēloties, viņam iemācīt pretējo.”
Šī runa bija tik patiesa un dziļi aizkustinoša, ka Zviedrijā un Vācijā izraisīja karstus strīdus par fiziskiem sodiem. Šo valstu pilsoņi saprata, ka tā nav izeja un kopš tā laika viņu audzināšanas sistēma pilnībā mainījās. 1979.gadā Zviedrija oficiāli, likumu līmenī aizliedz bērnu miesassodus mājās un skolā.

Pārmaiņu periods

Protams, tā nenotiek, ka uzrakstīja likumu un uzreiz visi izmainījās, attapās un pārstāja sist bērnus. Nē, viss bija daudz sarežģītāk. Joks tāds, ka šis likums nepalika uz papīra, bet sāka darboties. Lai ideja nonāktu līdz katrai ģimenei, valdība organizēja plašu informējošu kampaņu.

Tas bija kaut kas līdzīgs propagandai, jo par pārmaiņām runāja uz katra soļa. Katram pilsonim iestāstīja, ka bērnus sist nedrīkst, ka jaunai paaudzei jābūt citādai, šiem bērniem jātic sev, savām tiesībām un savai valstij. Līdzīgi lozungi skanēja no televizoru ekrāniem, skandēja pa radio, ko tur runāt, tos varēja redzēt pat uz piena pakām.
Valsts parūpējās arī par vecākiem. Tika izdots daudz literatūras, brošūras un lapas, kuras mācīja vecākus bērnu audzināt bez vardarbības un pazemošanas. Tika izveidota arī palīdzības līnija, kur varēja piezvanīt un lūgt padomu.

Tā, starp citu, pastāv arī šodien. Ir palīdzības līnijas arī bērniem, viņi jebkurā brīdī var pazvanīt un palūgt palīdzību, ja mājās viņiem dara pāri. Zviedrijā uz to reaģē momentāli.
Bērnu mūsdienu audzināšanas sistēma Zviedrijā

Pie tādas lietu kārtības tagad pieraduši visi. Ar šo likumu jau izaugusi vesela cilvēku paaudze. Valsts arī šobrīd vecākiem sniedz visu iespējamo atbalstu, tas viss noslīpēts līdz automātiskumam.

Audzināšanas lauvas tiesu uzņemas pirmsskolas iestādes. Tur viss nostādīts pēc stingriem likumiem, kur vardarbība ir aizliegta. Pirmajā vietā ir cieņa pret bērnu, bet otrajā – bērna cieņa pret citiem. Tieši pēc tāda principa Zviedrijā audzina bērnus.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Šodien 08:25Valdis
par Vaciju viss taisnibu , bet pedejas nav Latvijaa
0 0 10:45 21.03Es
Un Norvēģijā vēl ne tādus skatus var ieraudzīt--kā saka-cēlies un vēlies!
1 1 10:20 21.03ruta
Mēs varam šausmināties un smieties, bet patiesībā viņi ir nelaimīgi cilvēki.
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © Torno.lv 2012 - 2019