Advertisement
Jūku prātā, jo patīk tik pat stipri kā riebjās
Kā saule, kas silda, un sirdi ar mieru pilda
Tā patīk pat tad, ja mana āda jau dedzina
Kā var patikt un vienlaicīgi riebt?
Es skatos tai virsū un sāku kliegt
Ikdienu ar šo sajūtu, līdz tā aiz horizonta riet
Bet tā par spītu atgriežas katru rītu
Man riebjas Tevi redzēt, bet patīc tu gan
Divas sajūtas, kas nedz kauties, nedz padoties prot
Riebums visu piedzīvoto aizmirst liek
Bet patika, katru izmesto domu atpakaļ liek
Tā manas lietotās domas bardakā snauž
Tās liek jukt prātā, līdz tam aizlidot ļaušu
